Nereti ir dzirdēta atziņa, ka cilvēka problēmas, slimības un kompleksi visbiežāk ir psihosomatisku faktoru kopums. Psihomotorika – zinātnes novirziens, kas radies 20. gadsimta 20. gados vienlaikus Francijā un Luksemburgā kā terapeitiska metode darbam ar kustību invalīdiem – tiecas ārstējoši ietekmēt visas psihosomatikas sfēras, strādājot gan ar kustību vai runas traucējumu gadījumiem, gan sociāli-psiholoğiskām problēmām.

Mūsdienās ar jēdzienu psihomotorika vispārināti tiek saprasta audzināšana caur kustību. Te nav runa tikai par vingrinājumiem un spēlēm, kuru mērķis būtu attīstīt kustību veiklību, nostiprināt fiziskos dotumus vai piedāvāt aktīvu un  atraktīvu atpūtu, kas, protams, arī ir būtiski un noderīgi. Psihomotorikas aktivitātes sniedzas tālāk – tās palīdz attīstīt arī psihiskās funkcijas, piemēram, uzmanību, atmiņu, iztēli.

Psihomotorikas mērķis ir piedzīvot prieku, ko var sniegt kustība un spēle, un tādējādi veidot komfortu, kas iesniegtos gan cilvēka fiziskajās sajūtās, gan psihiskajā un garīgajā pašsajūtā, gan saskarsmes prasmju sfērā. Ar spēles starpniecību psihomotorika cenšas līdzsvarot cilvēka psihofizisko stāvokli. Tā ir arī aktīvas atpūtas forma, kas veicina pašatjaunošanās procesu un ir lietderīga situācijās, kad nepieciešams kompensēt pārlieku lielu garīgu slodzi vai pārvarēt stresu.

psihomotorika    psihomotorika

                     Foto no nodarbības bērnudārzā Brno, Čehijā.

Psihomotorika lieto plašu klāstu netradicionālu palīglīdzekļu un priekšmetu, tomēr lielākā daļa no tiem ir vienkārši, lēti un viegli pieejami. Lūk, daži no tiem: izpletnis, bumbiņas, segas, avīzes, plastmasas pudeļu korķi un plastmasas glāzītes. Darbs ar šiem priekšmetiem radīs daudz jautru un pārsteidzošu brīžu gan bērniem, gan pieaugušajiem.

Nodarbību saturu var pielāgot visu paaaudžu interesentiem, sākot no 2 gadu vecuma.

Piedāvāto nodarbību ilgums – no 40 līdz 120 min.